Intervija

Mana pārveides interpretācija ir modernāstehnoloģijas un modernās domāšanas līdzsvarošana, lai integrētuvisas spējas, kas spēj nogādāt militāro spēku visefektīvākajā unvisātrākajā veidā. Līdz ar to, lietas ir jākārto arī visgudrākajāveidā. Lai to sasniegtu, mums ir jāizmanto visi pieejamieinstrumenti. Tas ietver koncepciju izstrādi, aizsardzībasplānošanu, izpētes un tehnoloģiju attīstību, eksperimentus, apgūtāsmācības un izglītību. Es liktu novatorisku domāšanu šī sarakstaaugšgalā, lai nodrošinātu to, ka varam nogādāt jaunas militārāsspējas līdz frontes līnijai cik vien ātri iespējams.

Mēs esam pētījuši transformāciju un uzskatām, ka ir nepieciešamitrīs mērķi, lai sasniegtu tās uzdevumu. Tie ir: uzlabota lēmumuefektivitāte; saskaņota ietekme visā kaujas telpā; un kopīgaizvietošana un ilgtspēja. Ja mēs spēsim sasniegt šos mērķus, tadarī izveidosim transformētus spēkus. Lai sasniegtu šos mērķus, mēsesam izveidojuši piecas integrētas projekta komandas (IPK), laidarbotos septiņās, tā sauktās, pārveides uzdevumu jomās. Tās irEfektīva iesaiste, Kopīgi manevri, Pastiprināta civilā unmilitārā sadarbība, Informācijas pārākums, Tīklu veicinātaspēja (kas zināmā mērā ir pamatā visam, ko mēs darām),Ekspedīciju operācijas un Integrētā loģistika.IPK vertikāli caurauž mūsu organizācijas struktūru, lai panāktu, kamūsu darbs tiek patiešām darīts pēc matricu vadības principa.

Tas ir liels izaicinājums. Pirmkārt, irnepieciešams atrast rezerves, ko investēt transformācijā. Tasnozīmē, ka jāatsakās no tā, kas modernā kaujas telpā vairs navmilitāri dzīvotspējīgs. Atsakoties no tā, kas vairs navnepieciešams, valstis, cerams, atradīs rezerves, ko pārinvestētspējās, kas vajadzīgas tālākai pārveides virzībai uz priekšu.Nacionālām valdībām ir jāizdara grūta izvēle, lai atbrīvoturesursus un segtu daudzos trūkumus Alianses militārajās spējās.Valstis var apdomāt iespēju atbalstīt Aliansi, specializējotiesatsevišķās nišu jomās un tā ir pieeja, ko mēs cenšamies attīstīt unatbalstīt.

Integrēt tehnoloģijas, kas ir vajadzīgastransformācijas mērķu sasniegšanai, ir nepārprotams izaicinājums.Piedevām, ASV ir lielākas priekšrocības transformācijas jomā, jotām ir vieglāk apvienot daudzās tehnoloģijas, kas ir valsts rīcībā,lai sasniegtu labāku efektu. „Savienojot” visas tehnoloģijas, kasjau eksistē Amerikas Savienotajās Valstīs, valsts ir spējīga paceltsavu spēju latiņu diezgan lielā augstumā. Tomēr, arī EiropasSavienībā un Kanādā ir atrodama lielākā daļa to pašu tehnoloģiju unir jābūt iespējai pārvarēt tos pašus izaicinājumus un sasniegttādus pašus augstumus, ko cenšas sasniegt amerikāņi. Tehnoloģijupārnese starp valstīm, kā arī tehnoloģiju pārnese pāri Atlantijasokeānam ir būtisks politisks izaicinājums. Tomēr, mēs cenšamiesprocesu vienkāršot. Lai gan mēs nevaram ignorēt resursu jautājumu,jo ASV aizsardzībai tiek piešķirts lielāks finansējums nekā jebkurācitā valstī.

Sabiedroto transformācijas pavēlniecība ļoticentīgi strādā, lai virzītu tālāk daudzas iniciatīvas vairākāsfrontēs un jaunos veidos. Piemēram, aizsardzības plānošanascaurskatīšana un pārstrādāšana, ar ko mēs šobrīd nodarbojamies,prasa ieskatīties desmit gadus vai pat vēl vairāk uz priekšu. Mēspētām NATO ilgtermiņa spēju prasības un nevis īstermiņa vajadzības,kas bijušas Alianses uzmanības centrā pagātnē. Mēs jau esamizstrādājuši dokumentu NATO Network-Enabled Capability (Tīkluveicināta spēja), kas ir bāze, uz kuras pamata mēs varam formulētvajadzības pēc šādām NATO tīklspējām nākotnē. Lai gan tas šobrīd irtikai pamatdokuments, tajā ir apkopotas vajadzības, kas jāatrisinaAliansei kopumā, lai nodrošinātu šādas tīklu veicinātas spējas. Kasšeit ir svarīgi – tā ir spēja izmantot esošās sistēmas unpieslēgties tīklam bez pilnīgi jaunas investīcijas. Mēs uzskatam,ka NATO Tīklu veicinātās spējas ir kritiski svarīgas nākotnesmilitāro spēju attīstībai. Ja jūs varat investēt tīklā, tad irjābūt iespējai izdarīt vairāk ar mazāku ieguldījumu.

Mēs daudz ko darām arī eksperimenta formā. Tas ietver, piemēram,eksperimentus ar NATO draudzīgo spēku izsekošanas sistēmuAfganistānā. Patiešām, šī izsekošanas sistēma, kas būtiski uzlabozināšanas par situāciju un palīdz nozīmīgi samazināt šaušanasincidentus pret draudzīgiem spēkiem, ir jau atstājusi eksperimentaietvaru un ir kļuvusi par operatīvu prasību. Mēs analizējam arīloģistikas izsekošanu. Un mēs pētām iespējas, kā pasniegtinformāciju lēmumu pieņemšanas institūcijām vieglākā formā, arlielāku saskaņotību un integrāciju.

Izglītības jomā Kopējais karadarbības izglītības centrs (JointWarfare Centre) Stavangerā, Norvēģijā, ir būtiski uzlabojis mūsupersonāla apmācības spēju operatīvā līmenī, kas Aliansei ir jaunspasākums. Mēs pat esam izveidojuši mentoru tīklu, kas ļauj mumsšajā apmācības procesā izmantot ekspertus atsevišķās jomās. Mēsesam pastiprinājuši apgūto mācību procesu un uzlabojuši veidu, kāNATO izstrādā „spēju paketes” (Capability packages). Agrāk bijanepieciešami divi vai pat vairāk gadi, lai izstrādātu šādu paketi.Šobrīd mēs esam uzlabojuši un paātrinājuši šo procesu. Mēs esam arīizpētījuši visus eksistējošos projektus, lai noteiktu, vai tie irsvarīgi NATO 2005.gadā un vēl tālāk, salīdzinot ar NATO 1990.gadā,neatkarīgi no tā, kad šie projekti ir bijuši apstiprināti. Un mēscenšamies šajos darbos iesaistīt arī nacionālos izcilībascentrus.

Mēs esam paveikuši arī vērienīgu konceptuālo darbu. Kopā arSabiedroto operāciju pavēlniecību (Allied Command Operations) mēsesam uzrakstījuši dokumentu Stratāģiskā vīzija, kur ietruna par pārveides problēmām. Un šobrīd tiek strādāts pie šādokumenta turpinājuma – Sabiedroto nākotnes kopīgo operācijukoncepcijas. Pēdējais izriet no Stratēģiskās vīzijasun analizē veidus, kā sabiedrotie varētu sasniegt lielākusaskaņotību operāciju gaitā. Mēs esam izveidojuši sakarus arattiecīgo rūpniecības nozari, lai tā palīdzētu mums izlīdzinātspējas, kas nepieciešamas transformācijas tālākai virzībai. Mēsesam iesaistījušies Irākas virsnieku apmācībā operatīvā līmenī, kasir joma, par ko neviens pat nedomāja tad, kad tika izveidotaSabiedroto transformācijas pavēlniecība. Un mēs esam daudzstrādājusi nākotnes operāciju seku plānošanas jomā, kur mēscenšamies atrast nepieciešamo stratēģisko rezultātu vai „efektu”,izmantojot pilnu militāro un nemilitāro instrumentu klāstu.

Sabiedroto transformācijas pavēlniecībai ir aizvien dinamiskākaietekme uz NATO pārveidi. Progresa temps un dziļums ir nozīmīgi unmēs cītīgi strādājam, lai izveidotu tādu NATO, kas ir labāksagatavota nākotnei. Mēs esam jau krietni pavirzījušies uz priekšu,tomēr, es skaidri apzinos, ka darāmā vēl ir ļoti daudz. Un ar vārdu„transformācija” mūsu nosaukumā, šis process būsnebeidzams.

Sasniegts jau ir krietni daudz, tomērsasniegumi būtu vēl lielāki, ja organizācijā būtu vairākdarbinieku. Mums vēl ir jāsasniedz mūsu sākotnējā operatīvā spēja,nemaz nerunājot par gala spēju. Tā rezultātā, mūsu personālaskaitliskais sastāvs vēl nav pietiekams, lai veiktu visu darbu, komēs gribētu darīt vai arī, kas tiek no mums prasīts. Turklāt,sadarbība ar partneriem ir joma, kur mūs īpaši ietekmēnepietiekošais darbinieku skaits. Neraugoties uz to, mēs uzskatām,ka mūsu ieguldījums palīdzības sniegšanā partnervalstīmaizsardzības plānošanā un pielāgotu apmācības programmu attīstībā,ir ļoti svarīgs uzdevums.

Konkrēti, mēs to veicam, izmantojot divus cieši saistītusinstrumentus: PfP plānošanas un pārskata procesu (PARP) unSadarbības programmu. PARP ietvaros mēs palīdzam partnervalstīmaizsardzības plānošanā, tādā pašā veidā kā mēs palīdzamdalībvalstīm, un proti, identificējam potenciālās aizsardzībasreformas gan politiskajā, gan arī militārajā jomā. Mēs arīstrādājam ar Partnerattiecību mērķu dokumentu, lai transformētumilitārās struktūras un spējas. Sadarbības programmas ietvaros mēsorganizējam dažādus pasākumus, ieskaitot kursus, apmācībasprogrammas un seminārus, lai palīdzētu partnervalstīm kļūst parpilntiesīgiem Alianses locekļiem.

Atšķirība no diviem pēdējiem izpaužas tā, kaNATO skola Oberammergau un NATO aizsardzības koledža Romā pārsvarāapmāca lielas individuālu studentu grupas plašā disciplīnu klāstā.Kopējais izglītības centrs Stavangerā, turpretim, apmāca operatīvālīmenī un piedāvā apmācību pa komandām. Tradicionāli, NATO irtērējusi daudz laika kolektīvām valstu mācībām Alianses ietvaros,lai nodrošinātu tai nepieciešamo spēju, tomēr tas nav devisvajadzīgās zināšanas. Mēs nekad neesam apvienojuši kopā komandas unkontroles operatīvos līmeņus to formēšanas procesā, lai tos apgūtupirms spēku nosūtīšanas uz operāciju. Un šo nišu aizpilda Kopējaiskaradarbības izglītības centrs. Tādā veidā, mēs jau esam apmācījušitrīs pēdējos ISAF misijas komandierus Afganistānā. Viņi ieradās arsaviem štābiem Stavangerā un beidza divu nedēļu intensīvu apmācībaskursu, lai sagatavotos misijai.

Arī NATO Ātrās reaģēšanas spēku (NRF) komandieri un komandas irmācījušies Stavangerā, apgūstot fokusētu mācību programmu, kurasmērķis ir viņus sagatavot gaidāmai misijai. Tas ir kaut kas pavisamjauns. Es pat uzdrošinātos teikt, ka Kopējais karadarbībasizglītības centrs ir viens no pirmajiem dārgakmeņiem Sabiedrototransformācijas pavēlniecības panākumu kronī. Kopējā karadarbībasizglītības centrā tiek veikts arī eksperimentāls darbs, tāds kākonfrontācijas un sadarbības analīze. Tas ir uzdevums, kur mēscenšamies pētīt to, kā labāk mēs varētu sagatavot komandierus un topersonālu pārrunām ar dažādām konkrētā konfliktā iesaistītāmpersonām.

Kopējais spēku apmācības centrs Bidgoščā, Polijā vēl ir tikaisavas darbības pašā sākumā. Tik tiešām, mēs tikai nesen pabeidzāmpārrunas ar Poliju par NATO štāba izvietošanu uz Polijas zemes. Betnišas uzdevums, ko veiks šis centrs nākotnē, darbosies apmācībaskomponentu līmenī, lai sagatavotu individuālus trīs dienestukomponentus pakāpes maiņai, pārejot uz kopējo operācijujomu.

Mēs vēlamies, lai Kopējais iegūtās mācībasanalīzes centrs ir spējīgs gūt mācību tieši karadarbības vietās unarī nekavējoties to izmantot. Centram ir ne tikai jāidentificēproblēmas, tam ir jāizdara secinājumi un ātri jāizmanto iegūtāsatziņas, lai mēs varētu uzlabot savas spējas un procedūras, kamēroperācija vēl nav pabeigta. Pagātnē NATO organizēja militārasmācības, pētīja iegūtās atziņas no šīm mācībām, tad devās prom nolauka, analizēja rezultātus, rakstīja interesantus ziņojumus unapmēram pēc diviem gadiem pēc sākotnējām mācībām nāca klajā ar galaproduktu. Tas nav tas, kas mums vajadzīgs modernā laikmetā. Mums irjābūt spējīgiem ātri izmantot iegūtās atziņas reālās dzīvasoperācijās un nekavējoties izmantot tās mūsu apmācības unizglītības iestādēs.

Mūsu Kopējā iegūtās mācības analīzes centra darbinieki ir nosūtītigan uz Afganistānu, gan arī Irāku. Viņi pēta problēmas, kas radušāssakarā ar šo spēku izvēršanu. Tā kā NATO ir tikai nesen uzsākusiizvietot savus spēkus ārpus tradicionālās zonas, vēl ir daudzjāmācās. Tas ietver arī tādas jomas kā spēku ģenerēšana unstratēģiskais tilts un citas.

Mēs Sabiedroto transformācijas pavēlniecībāesam atbildīgi par Irākas studentu apmācību ārpus valststeritorijas. Mēs jau esam organizējuši un koordinējuši apmācībasprogrammas gan novembrī Kopējā karadarbības izglītības centrāStavangerā, gan decembrī NATO skolā Oberammergau. Tādējādi, apmēram22 vecākas pakāpes studenti ir jau apmācīti mūsu organizācijā.Stavangeras kursu mērķis bija sniegt augsta līmeņa apmācībuvadošiem līderiem, ģenerāļiem, lai tie saprastu, kā vest operācijasRietumu struktūru ietvaros un pēc Rietumu standartiem.Februārī-martā mēs ceram apmācīt vēl 120 klausītājus gan Kopējākaradarbības izglītības centrā, gan arī NATO skolā. Pa to laiku,pārējie apmeklēs citus kursus, ko organizē individuālas valstis,piemēram, Itālija.

Process notiek lēnāk, kā bijām paredzējuši, daļēji dēļ tāpēc, kaIrākas aizsardzības ministrija, saprotamu iemeslu dēļ, nodarbojāsar citiem jautājumiem. Nav viegli atbrīvot tik daudzus augstistāvošus darbiniekus tik īsā laika periodā. Tagad, kad vēlēšanasIrākā ir jau notikušas, mēs ceram, ka vairāk klausītāju varēsapmeklēt mācības. Arī valoda ir problēma. Ja jūs sūtat kādu uznedēļas kursiem uz NATO skolu, tad tulkojums ir pieņemams. Bet, jakāds plāno apmeklēt garākus kursus, piemēram, sešu mēnešu personālaapmācības programmu NATO aizsardzības koledžā Romā, tad viņam vaiviņai ir pietiekami labi jāzina valoda, lai gūtu labumu no šiemkursiem.

Mēs atbildam par visu nākotnes izcilībascentru koordinēšanu. Tādā veidā, mēs šobrīd vedam sarunas ardaudzām valstīm, kas ir izvirzījušas savus apmācības centruskonkrētās kompetences jomās, lai kļūtu tajās par izcilībascentriem. Uz šo brīdi tikai viens ir sasniedzis tādu gatavībaspakāpi, kad ir formāli bijis iespējams to atzīt par izcilībascentru, parakstot Sapratnes memorandu. Tas ir Kopējais gaisa spēkukompetences centrs Kalkarā, Vācijā, kas var nodrošināt kompetencivisā kopējā gaisa spēku laukā. Iespējams, ka tam sekos Apvienotaiskopējo operāciju no jūras izcilības centrs ASV (Combined JointOperation from the Sea Centre of Excellence).

Šobrīd mēs vedam pārrunas ar vairākiem potenciāliem izcilībascentriem. Piemēram, Turcijā mēs pētām Izcilības centru cīņai pretterorismu, kā arī Gaisa taktisko mācību poligonu. Igaunijā mēsskatāmies uz Kibernētiskās aizsardzības izcilības centru. Mēsraugāmies uz potenciālo Civili-militārās sadarbības izcilībascentru CIMIC Ziemeļu grupā, kas ir organizācija, ko finansē daudzasvalstis. Čehijas Republikā mēs skatāmies uz Radioaktīvās,bioloģiskās un ķīmiskās aizsardzības izcilības centru un Itālijā uzPolicijas kontroles operāciju izcilības centru. Tie visi irpiemēri, kur valstis vēlas apvienot savu kompetenci ar NATOzināšanām apmācības jomā un ko NATO var pilnībā izmantot. Protams,mēs gribam tos iesaistīt pēc iespējas ātrāk, tomēr iesākumā irjāvienojas par precīziem noteikumiem un nosacījumiem, saskaņā arkuriem šie centri piedāvās savus produktus.

Virzība militārā jomā notiek saskaņā arplāniem, tomēr mēs nepārtraukti sastopamies ar jauniemizaicinājumiem, kurus daļēji risina Sabiedroto operācijupavēlniecība un daļēji – Sabiedroto transformācijas pavēlniecība.Sabiedroto operāciju pavēlniecība strādā pie īstermiņa spēju unvajadzību jautājumiem, kas būs nepieciešami, lai NRF nākamā gadāvarētu sasniegt savu pilno operatīvo jaudu. Mēs, Sabiedrototransformācijas pavēlniecībā strādājam ar ilgtermiņa jautājumiem,lai nodrošinātu NRF spēju nepārtrauktu izaugsmi.

Runājot par īstermiņa uzdevumiem, mēs tikko pabeidzām mācībasAllied Reach 2005 Stavangerā, kur mēs - abas pavēlniecības- strādājām pie vēl neatrisinātiem stratēģiskiem jautājumiem. Mēssalīdzinām multinacionālo aspektu ar militāro efektivitāti. Cikdziļi var iesakņot multinacionālo principu NRF spēkos, nedegradējotto kopējo militāro spēju. Mēs analizējam to, kā šodienas procedūrasatbilst progresīvai plānošanai, kuras mērķis ir nodrošināt 5 -20dienu gatavību, kas ir NFR izveides pamatā. Mēs vērojam integrētoloģistiku: kā attālināties no vecās NATO struktūras, kurindividuālas valstis ir atbildīgas pašas par savu loģistikasatbalstu, lai integrētu visu loģistikas sistēmu un nodrošinātuvienkāršāku un veiklāku atbalstu NRF. Mēs pētām arī kopīgu darbībuizlūkošanas un zināšanu vadības jomā. Tās ir sarežģītas jomas, kurmums ir jāgarantē, ka esam tik caurskatāmi, cik tas ir iespējamsvisas Alianses ietvaros un spējam efektīvi tikt galā ar jebkurukrīzi vai operāciju, kur iesaistījušies NRF. Mēs strādājam arī arkomandvadības un kontroles elementu, pilnvarojuma pārnesi starpvalstīm un NATO un, konkrēti, kā minimizēt nacionālo valstunepiedalīšanās ietekmi.

NRF spēku kopīgā finansējuma jautājums ir ļoti svarīgs. Lai gan šojautājumu ir jārisina NATO štābam un nevis militārām pavēlniecībām,tas ir būtiski arī mums, jo iesaistīšanās NRF lietās ir dārgspasākums. Ir skaidrs, ka valstis nevēlas maksāt divreiz, ganbrīvprātīgi nosūtot savus spēkus, gan maksājot par to atbalstu unmācībām.